Elfriede Jelinek is an Austrian playwright and novelist, best known for her novel, The Piano Teacher.
She was awarded the Nobel Prize in Literature in 2004 for her "musical flow of voices and counter-voices in novels and plays that, with extraordinary linguistic zeal, reveal the absurdity of society's clichés and their subjugating power."
72’de yaz?lm?? bir roman; d?nemin Avrupa’s?ndaki toplumsal kli?eleri, i? ya?am?n?n insan? tüketmesini, yüzeyselli?i ve ekran kar??s?nda ge?irilen hayatlar? anlat?yor. (Yazar günümüzün instagram-minstagramlar? hakk?nda ne dü?ünüyor acaba?)
Ger?ekleri “yüzümüze tokat gibi ?arpmak” istemi? yazar, buna uygun da (belki avangard denebilecek) bir üslup kullanmay? tercih etmi?: Bir televizyonda izliyormu?uz gibi anlat?yor; olay ak??? sürekli de?il, ?ünkü arada zapping yap?yor; anlat?m?nda absürt olmakla birlikte, normalle?tirilmi? bir ?iddet ve pornografi var.
K?tü bir roman de?ildi fakat bana ?ok hitap etmedi. Belki 20 ya??ndayken okusam etkilenebilirdim, ama bu avangardl?klar art?k hi? tokat etkisi yaratm?yor bende. Basit ve laf? doland?rmadan yap?lan anlat?m bana daha ?ok tokat at?yor. :)
Bir de, e?er siz de televizyon seyretmeyi sevmiyorsan?z, bu kitaba ?ok bula?may?n derim. Sevmedi?im i?in yapmad???m bir?eyi okumak zorunda kalmak beni ?ok bunaltt?.
Okudu?um en sald?rgan kitap san?r?m. Okuruyla d?vü?en kitaplar? severim ama att??? yumruklar o kadar histerik ki hi?biri bana denk gelmedi. ?roniyi fazla abart?p kar?? k?y?lara ge?mi? hissi verdi bana.
Man ir simpātiskas Jelinekas dusmas un mē?inājums ar trakumu izsist tās cauri lasītājiem, bet ir sajūta, ka vi?a gribējusi ielikt pārāk daudz vienā īsā grāmatā, un beigās sanācis ?oti neviendabīgs maisījums.
(un būtu interesanti uzzināt grāmatas tulkojuma izdo?anas stāstu, jo daudzas dīvainības liek domāt, ka tas nav bijis vienkār?s. kāpēc tie?i ?ī, vismazzināmākā no visām Jelinekas ne-klavierētājas grāmatām? kāpēc beigu vāka si?eta atstāstam nav nekāda sakara ar pa?u grāmatu? kāpēc tulkotājam vajadzēja likt zemsvītras piezīmēs paskaidrojumus tādām lietām kā "&" un "ok", ja citos tulkojumus vi?? tā nedara - un arī "vēja su?as klasikas" sērijā tādus jokus neatceros?)
grāmata kā improvizācija, grāmata kā nemitīga provokācija, grāmata kas liek uzdot jautājumus, kas tas tagad tas vispār bija? Man patika, noteikti medī?u vi?as izcilāko darbu rokā... Tas nenozīmē , ka grāmata jums patiks. Gramatai ir vienalga, autorei ir bijis vienalga , kad vi?a to ir rakstījusi.
Ja godīgi, tad pēc izlasī?anas palika tāda ne visai patīkama pēcgar?a. Par daudz saraustīti, par daudz aspektu vienās 200+ mazās lapaspusēs. Un beigās infantilu iespaidu atstāj nevis jaunatne, bet gan pati autore. Var jau būt, ka ?is nav viens no vi?as veiksmīgākajiem veikumiem. Bet nezinu, laikam jau neieteiktu tiem, kuri meklē ko izcilu.