ŷ������

Šis varēja būt ļoti drūms romāns par bezcerīgu pilsēteli nekurienē, nelegālām darbībām ar vardarbības elementiem un alkoholu, bet Žadans ir uzbūris krāšņu karnevālu ar nemitīgu rosību, trakiem notikumiem, kas robežojas ar absurdu, svilinošu sauli, dažām traģiskām notīm un ciešu biedriskumu. Visi notikumi šķiet vienlaikus reāli un pilni absurda. Man šķita, ka lasu sapni, kur notiek miljons lietas straujā tempā, bieži nesaprotami, un nevar pamosties, bet ir interesanti. Dažos brīžos šī realitāte uz sapņa robežas nogurdināja, tēlainība un salīdzinājumi nosita ritmu, beigās drusku sagāja filozofā, tomēr izrāvu romānu cauri ļoti ātri, grūti atrauties.