ŷ������

“...ja tu nespēj atrast risinājumu mehāniskai problēmai, vislabāk ir paņemt āmuru un sist, cik stipri vien spēj, un tad tas atrisinās. Reizēm.

Gandrīz nekas nav neiespējams. Tas ir tikai laika jautājums, līdz notiek it viss.
*
Dzīve beigu beigās ir visai vienkārši iekārtota, tās vienīgais mērķis ir maksimizēt baudu. Pat mūsu cildinātā zinātkāre, tieksme izpētīt Visumu un cilv;eka dabu sakņojas vēlmē padziļināt un paildzināt baudu. Tāpēc, kad mūsu bilanceieslīd mīnusos, kad dzīve sniedz vairāk sāpju nekā apmierinājuma un vairs nav cerību, ka tas mainīsies, mēs to izbeidam. Mēs noēdamies vai nodzeramies līdz nāvei, peldamies vietā, kur ir stipra straume, smēķējam gultā, braucam dzērumā, nogaidām ar došanos pie ārsta, lai gan bumbulis uz kakla aug. Vai gluži vienkārši pakaramies šķūnī.

Jū Nesbē, Karaļvalsts”
― Jū Nesbē

“Sasniedzot zināmu vecumu, tu faktiski vari darīt, ko sirds kāro. Neviens tevi nestrostēs - nu labi, ārsti un bērni, tie gan".

Osmans, Slepkavību klubs ceturtdienās”
― Ričards Osmans

“Jā, skābeklim vajag daudz laika, lai sasniegtu mazās, pelēkās šūniņas! Bet nebēdējiet, galu galā tas ieradīsies tur, kur visvairāk ir vajadzīgs, un nokļūs jūsu smadzeņu spilventiņā.”
― Sofija Hanna, The Monogram Murders

“Jāatzīst, kafija bija ļoti laba. Tā, protams, nevar aizstāt glāstu. Taču arī glāsts nevar aizstāt ļoti labu kafiju.”
― Freda Vargasa, Zilo apļu vīrs