ŷ������

“Arī mani tur guldīs, un tas būs pareizi. Jūs taču ne jau tāpat vien karojat, bet par savu zemi. Un sava zeme tikai tad ir sava, kad mūsējie to pietur no apakšas.”
― Tamāra Horiha Zerņa, Доця

“Своя земля тільки тоді своя, коли її наші знизу підпирають.”
― Tamara Duda, Доця

“До кінця історії лишилося небагато”
― Tamara Duda, Доця

“Нас Україна прийме такими, як ми є, ми їй усякі пригодимося: і глухі, і німі, і без пам'яті".”
― Tamara Duda, Доця

“Загалом життя змістилося у віртуальну реальність, тому що у справжній все було незрозумілим і страшним.”
― Tamara Duda, Доця

“Tad pienāca diena, kad lavīna gāzās lejā. Kad spriedze, visus šos mēnešus krājusies, tomēr eksplodēja, un šis sprādziens aizskaloja stutes, kuras tik centīgi bijām būvējuši, sargājot normālas dzīves šķietamību. Nu re, viss. Vairs nav jādomā par peļņu, nav jākaļ plāni remontam vai atvaļinājumam. Nav jāraizējas par vecumdienām un dzīvošano no pensijas, jo, kā mēs skaidrāk par skaidru ieraudzījām, pensijas nebūs. Dīvainā brīvības izjūta, kas pārņem nāvei nolemto; vēl dīvainākā apjausma, ka šis liktenis ir reizē gan nejaušs, gan likumsakarīgs, ka tas ir Dieva sods un neredzēts, neticams pagodinājums.”
― Tamāra Horiha Zerņa, Доця

“Lai Dievs jums nedod dzīvot satricinājumu laikos. Taču kaut ikkatrs zinātu, kā tas ir - atrast atbalstu vislielākā izmisuma brīdī. Ķerstot vēju, nostāties uz zemes.”
― Tamāra Horiha Zerņa, Доця

“Nespēju atrast tādus vārdus, lai aprakstītu šo naidu. Neviens svētais mūks tik kvēli nelūdzas grūta gavēņa askēzē; neviens zāles stiebriņš tā nesapņo par auksta ūdens lāsi tuksneša vidū; neviens bārenis tā neilgojas pēc mātes rokām, kā es ienīdu, kā es alku un tiecos pēc viņu agonijas.”
― Tamāra Horiha Zerņa, Доця

“Te būs �첹��š. Sakiet man, lūdzami, kurā pusē jūs plānojat karot?”
― Tamāra Horiha Zerņa, Доця